2024. oktobris
2024. septembris
Iepriekšējie pasākumi – notikumi
Pēdējā kopīgā fotogrāfija mūsu ceļojuma laikā.
Barona G. Manteifla kapu plāksnes latgaļu un poļu valodā.
Atpakaļceļā nedaudz piestājām pie Salaspils kaujas pieminekļa, lai kopīgi nofotografētos rietošās saules staros. Šeit mūsu zinātniskā ekspedīcija beidzās.
Artjoms un Marija lasa savu kopīgo referātu.
Mūsu komanda Ludzas pilsdrupu centrā.
Mūsu Latgales maršruta pēdējā pieturvieta izrādījās Dricāni, kur apskatījām izcilā Latgales vēsturnieka, lokālpatriota barona Gustava Manteifļa kapu. Skolnieki Artjoms Koroļovs un Marija Osmane mums pastāstīja par viņa dzīves gaitām un darbiem.
Daugavas loki pie Krāslavas.
Katrā Latvijas novadā ir tās mūsdienu kultūrai nozīmīgas vietas, kuru mērķis ir saglabāt to tradīciju garu. Protams, tajā ietilpst tā sauktā Latgales vēstniecība GORS (Gars) Rēzeknē, kas saista pagātni ar tagadni.
Koncerta mēģinājums pirms Latgales kongresa mūsu apmeklējuma laikā.
Pēc pusdienu pārtraukuma devāmies uz poļu rakstnieka Ferdinanda Osendovska dzimto pilsētu Ludzu. Pa ceļam dzirdējām skolnieku Eugeniuša Harahnina un Amandas Verdīņas referātu par almanaha “Rubona” autoru Kazimiru Bujņicku, kura muižu Dagdā saspringtās ekspedīcijas programmas dēļ neizdevās redzēt. Pašā Ludzā apmeklējām neobaroka stila draudzes baznīcu un veicām nelielu pastaigu pa 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils drupām, jo laiks diemžēl bija lietains mūsu ekspedīcijas otrajā dienā.
Pazīstams draudzes patrona sv. Luija portrets. Visticamāk slavenā poļu mākslinieka Jana Matejko darbs.
Ar smagu sirdi palaidām vaļā vienu no skaistākajām Latgales pilsētām, gleznainā vietā pie Daugavas upes, kuras lokus varējām apbrīnot no pils kalna.
Karnicka kalns Daugavas loku fonā.
Pēdējā vieta, ko apmeklējām Krāslava, bija Sv. Luija draudzes baznīca, kurā bija arī motīvi, kas saistīti ar Plāteru ģimeni, kurai tā piederēja gandrīz 200 gadus. Apkārtni ap baznīcu un Plāteru dzimtas kriptu mums izrādīja skaistā poļu valodā runājošā dežurante Anna Marta Šakele.
Augusta II akmens ar karalisku kroni.
Kopīga fotogrāfija pēc ekskursijas pie “Grāfienes karietes”
Mūsu ceļojuma maršrutā tika iekļautas arī divas simboliskas vietas, kas saistītas ar vietējām vēstures avotos apstiprinātām leģendām, piemēram, Karņicka kalns vai Polijas karaļa Augusta II Stiprā akmens.
E. Danovskis runā par vietējām kulinārām tradīcijām
Galvenā muzeja krājuma glabātāja Alla Lomanovska iepazīstināja mūs ar Plāteru grāfu pils un pils parka kompleksu.
A. Lomanovska stāsta mums par renovācijas un rekonstrukcijas darbiem.
Mūsu vietējais gids Helena Račiņskas kundze.
Aizveduši mājās Helenas kundzi, ātri devāmies uz Krāslavu, kur mūs gaidīja Plāteru grāfu pils kompleksa gids Edvards Danovskis. Viņš mūs iepazīstināja ar muzeja izstādi, kas veltīta Krāslavai un tās apkaimē dzīvojošajām mazākumtautībām.
Skolniece Paulina Petkeviča prezentē savu referātu, kurā piemin savas varones dzejoli veltītu Latgalei.
Skolnieki Adrians Brunavs un Ričards Krumiņš stāsta par kopīgo poļu-latviešu ceļu uz neatkarību.
Uzturoties Daugavpilī, mēs nevarējām palaist garām Poļu kultūras centra apmeklējumu, kur mūs viesmīlīgi uzņēma Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Rišards Stankevičs un Poļu kultūras centra direktore Žanna Stankeviča.
Vācu ordeņu pils maketē Daugavas fonā
Otrajā ekspedīcijas dienā pēc sātīgām brokastīm viesnīcā Biplan devāmies uz Lielindrīcu, lai apmeklētu izcilās 20. gadsimta poļu dzejnieces Kazimiras Illakovičas dzimteni. Pateicoties draudzes prāvesta Genādija Ausenova laipnai uzņemšanai, varējām apmeklēt 17.-18.gadsimta koka draudzes baznīcu, kur tika kristīta pazīstamā dzejniece.
Pie ‘’Poļu mājās” ar R. Stankeviču
Pēdējā vieta, ko šajā dienā redzējām, Livonijas ordeņa pils drupas, kas atrodas gleznainā vietā pie tā sauktiem Daugavas lokiem. Kopīgās pastaigas laikā nokļuvām vietā, kur kādreiz atradās Dinaburgas pils. Pirmajā mūsu ekspedīcijas dienā laikapstākļi mūs lutināja.
Skolnieki Vladislavs Savins un Daniels Aļehno stāsta par izvēlēto varoni Nikolajevas vārtu fonā.
Blakus Dinaburgas cietoksnim atrodas pilsētas dibinātājam, Polijas karalim Stefanam Batorijam, veltītā piemiņas zīme, pie kuras īsi apstājāmies un savu klātbūtni fiksējām ar kopīgu fotogrāfiju.
Pie vienīgā S. Batorija “pieminekļa”Latvijā.
Pēc neilgas uzturēšanās pie “pieminekļa” devāmies uz netālo Slobodku, kur atrodas simbolisks balts krusts, kas veltīts poļu leģionāriem, kuri atdeva savas dzīvības Latvijas Brīvības kara laikā 1919-1920. gadā operācijas “Ziema” ietvaros. Katru gadu šo vietu uz poļu valsts svētkiem apmeklē poļu jaunieši no Daugavpils poļu Juzefa Pilsudska ģimnāzijas.