Skolnieki Adrians Brunavs un Ričards Krumiņš stāsta par kopīgo poļu-latviešu ceļu uz neatkarību.
Uzturoties Daugavpilī, mēs nevarējām palaist garām Poļu kultūras centra apmeklējumu, kur mūs viesmīlīgi uzņēma Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Rišards Stankevičs un Poļu kultūras centra direktore Žanna Stankeviča.
Vācu ordeņu pils maketē Daugavas fonā
Otrajā ekspedīcijas dienā pēc sātīgām brokastīm viesnīcā Biplan devāmies uz Lielindrīcu, lai apmeklētu izcilās 20. gadsimta poļu dzejnieces Kazimiras Illakovičas dzimteni. Pateicoties draudzes prāvesta Genādija Ausenova laipnai uzņemšanai, varējām apmeklēt 17.-18.gadsimta koka draudzes baznīcu, kur tika kristīta pazīstamā dzejniece.
Pie ‘’Poļu mājās” ar R. Stankeviču
Pēdējā vieta, ko šajā dienā redzējām, Livonijas ordeņa pils drupas, kas atrodas gleznainā vietā pie tā sauktiem Daugavas lokiem. Kopīgās pastaigas laikā nokļuvām vietā, kur kādreiz atradās Dinaburgas pils. Pirmajā mūsu ekspedīcijas dienā laikapstākļi mūs lutināja.
Skolnieki Vladislavs Savins un Daniels Aļehno stāsta par izvēlēto varoni Nikolajevas vārtu fonā.
Blakus Dinaburgas cietoksnim atrodas pilsētas dibinātājam, Polijas karalim Stefanam Batorijam, veltītā piemiņas zīme, pie kuras īsi apstājāmies un savu klātbūtni fiksējām ar kopīgu fotogrāfiju.
Pie vienīgā S. Batorija “pieminekļa”Latvijā.
Pēc neilgas uzturēšanās pie “pieminekļa” devāmies uz netālo Slobodku, kur atrodas simbolisks balts krusts, kas veltīts poļu leģionāriem, kuri atdeva savas dzīvības Latvijas Brīvības kara laikā 1919-1920. gadā operācijas “Ziema” ietvaros. Katru gadu šo vietu uz poļu valsts svētkiem apmeklē poļu jaunieši no Daugavpils poļu Juzefa Pilsudska ģimnāzijas.
Piemiņas plāksne veltīta grāfam L. Plāteram.
Bibliotēkas vadītāja muzeja izstādes fonā.
Vispazīstamāko E. Plāteres portretu kopija ar eksponātiem saistītiem ar viņas personu.
Pozitīvas enerģijas pilni devāmies tālāk uz Daugavpili, kas ir neapšaubāmi poļu kultūras centrs ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā. Pirmā vieta mūsu brauciena maršrutā bija cietoksnis Daugavpilī, kur mūsu vidusskolas absolventi stāstīja par Janvāra sacelšanās varoņa grāfa Leona Plātera likteni, kuru cara varas iestādes nosodīja uz nošaušanu cietokšņa teritorijā.
Skolnieces Jolanta Sproga un Helena Viksne lasa savus referātus pie E. Plāteres muižas drupām.
Pēc garas pastaigas Broel-Plātera mītnes teritorijā, apmeklējām Līksnas pagasta bibliotēku. Šeit atradās muzeja telpa ar izstādi, kas bija veltīta kādreizējai Ilūkstes apriņķa vēsturei, kurā nozīmīgu vietu ieņēma eksponāti, kas saistīti ar šo pagasta slavenāko iedzīvotāju grāfieni E. Plāteri. Par mūsu varoni mums pastāstīja pašvaldības bibliotēkas direktore Elita Oļakova.
Uzreiz dažādi jaunieši izmantoja iespēju pašūpoties….
Nākamā, šoreiz daudz ilgākā pieturvieta bija Emīlijas Plāteres dzimtās muižas vieta Līksnā. Mūs tur sagaidīja ar viesmīlīgu uzņemšanu no vietējās pašvaldības iestādēm un vietējās bibliotēkas vadības puses. Mūsu gide Plāteru muižas teritorijā bija ciema pārvaldniece, kura izrādīja simbolisku pieminekli Novembra sacelšanās varonei, pirmās Polijas armijas virsniecei, kā arī izrādīja muižas teritorijas mājas un parka drupas, kur viņa pavadīja savu bērnību.
Kopīga fotogrāfija ar ciema pārvaldnieci Birutas Ozoliņas kundzi.
Kopīgs selfijs ceļā ar mūsu supermoderno autobusu
Viena īsa pieturvieta bija Liepkalnē, lai izmantotu skaisto laiku un mazliet atpūstos Latvijas upju mātes krastos.
Kaujas pie Salaspils (pie Kirholma) piemineklis novietots pēc Polijas vēstniecības iniciatīvas.
Patīkamā atmosfērā ātri pieveicām maršrutu, kas mūs šķīra no nākamās mūsu izpētes takas pieturvietas, pa ceļam apbrīnojot gleznainos Daugavas lokus.